Online konsultācija

Psiholoģe JOLANTA ZIEDIŅA

Klienti sāk sadarbību ar psihologu vai psihoterapeitu. Un bieži tiek uzdots jautājums: ar ko atšķiras konsultācijas no psihoterapijas? Mēģināšu dažādi atbildēt šajā sadaļā.

 

2019

Sieviete, 40 gadi

Es jūtos kā kurmis, kurš beidzot ir izracies līdz zemes virsai, pārvarot visgrūtāko velēnu, kura blietēta gadu desmitiem, cilvēku kājām staigāta... . Tikai „pieredzējis kurmis” spēj darīt to tā, lai neaplauztu nagus vai neaizraktos pretējā virzienā.

Kurmis, kurš līdz 30 gadiem bij vairāk intuitīvi tumsā racis savas ejas, neaizdomājoties par veselību (kaites tika laistas gar ausīm un izsāpētas ātri un viegli). Neaizdomājoties par nāvi kā zaudējumu, kas dzīvē visu izmaina. Tā tika pārdzīvota bez īpašas traģēdijas, cita nāca pat kā atvieglojums visiem: kā mirušiem (vairs nav jācīnās ar savām sāpēm), tā dzīvajiem (atbrīvojot tos no līdzciešanām).

Nu es beidzot sastapos arī ar citādu pasauli! Atklāju to no jauna – cilvēcīgā veidā. Es kļūstu arvien drosmīgāka atteikties no draudzības ar cilvēkiem, kas manu dzīvi iztukšo vai ir vienaldzīgi pret to. Tā es paveru iespēju jaunām saitēm – ģimenēm, ar kurām man ir labi un droši, kuras mani iedvesmo, atbalsta, pieņemot mani tādu, kāda esmu. Ar manām bailēm un nemieru. Ar manām šaubām un nedrošību.

Ir sajūta, ka neesmu līdz šim dzīvojusi savu dzīvi. Visdzrīzāk to varētu skaidrot ar to, ka līdz šim es nebiju dzīvojusi to tik jēgpilni un apzināti. Un es piedodu sev šo sajūtu, jo citādi es nenonāktu pie šīm atziņām par savas dzīves gaitas nozīmi: mana dzimšana, skolas gaitas, profesija, vīra izvēle, bērnu dzimšana, dzīves vietas maiņa, tuvinieku zaudējums.

Sen zināmo tagad es atklāju citādi, piedēvējot tam citu jēgu – dzīvei nu ir sava gaita! Un es mācos iet solī ar to. Solī ar MANU dzīves gaitu. Beidzot tam visam es esmu gatava!

P.S.

Tā sievietes konsultācijas pārgāja psihoterapijā.

 

Kas ir konsultācijas?

Konsultācijas atšķiras ar psihoterapiju gan dziļumā, gan saturiski. Tas ir atbalsts kādas konkrētas situācijas risināšanā, kas ļauj adaptēties, paskatīties uz problēmu, attieksmi, nostādnēm, pārliecībām citādi un rast jaunus konstruktīvus veidus tās risināšanā.

Bieži vien klienti griežas ar personības pašizpratnes un izaugsmes problēmām.

Konsultatīvajā psiholoģijā strādā ar emocionālām un sociālām grūtībām, kas saistītas ar dažādām ikdienas dzīves situācijām:

- darbu,

- mācībām, studijām,

- fizisko veselību,

- savstarpējām attiecībām ar citiem (pārī, ģimenē, grupā) dažādos savas dzīves posmos un visās vecuma grupās.

Konsultatīvās psiholoģijas darbs ir fokusēts/centrēts uz klienta labklājību un profilaksi.

 

Kas ir psihoterapija?

Klients vēlas nozīmīgi mainīt savas dzīves kvalitāti kopumā un ir motivēts sadarbībai ilgstošā laika posmā, piemēram, 1 gads un vairāk (kāds 4 gadi un ilgāk).

Nozīmīgas izmaiņas, kas iestāvējušās dzīves nostādnēs (paternos), piemēram, 20 gadu garumā un pat ilgāk, nevar notikt ātri, piemēram, 20 sesijās. Tas ir ilgstošs process, kas prasa zināmus ieguldījumus kā patērētajā laikā un iejaukšanās klienta dzīvē (psihoterapijas apmeklējums 1 vai krīzes gadījumā 2 reizes nedēļā, kā daļa no plānotā ik nedēļu), tā finansiālais ieguldījums. Un prasa no klienta emocionālu gatavību satikties un būt savos pārdzīvojumos, kuri traucē dzīves ritmam un sev pašam. Saprast, apjaust, atklāt tos, lai dzīve mainītos.

Dažkārt gadās, ka klients neizsaka vēlmi ilgstošas terapijas uzsākšanai, taču problēma, ar kuru tas nācis, pati par sevi var prasīt laikietilpību risinājumam, ko klients sākumā var neapzināties.

Radi, draugi, ģimene, vecāki, partneris, bērni, kolektīvs, profesionālā aktivitāte, fiziskā veselība, hobijs, reliģija, personīgā identitāte savā starpā konkurē cīņā par nozīmību un aktualitāti. Jāņem vērā, ka psihoterapija kādu daļu šajā nozīmībā nosacíti „atņems”. Atņems priekš klienta rūpēm pašam par sevi: virzībai pēc nozīmīgām izmaiņām savos pārdzīvojumos kā-būt-attiecībās (ar sevi pašu, ar kādu, ar pasauli kopumā).

Pastāv uzskats, ja klients ierobežo savus ieguldījumus psihoterapijā, tas nozīmē, ka viņš vai viņa ierobežo savas izmaiņas kā-būt-dzīvē līmeni. 

Par šaubām runājot, lai palīdzētu saprast ieguldíjumu psihoterapijá jēgu papildināšu ar ASV psihoterapeita James F.T. Bugental teikto: „... ja uzsāksiet psihoterapiju, uztveriet to, kā vienu no būtiskākām (varbūt pat pamata) lietām jūsu dzīvē un, kā vienu no visvértígákajiem ieguldījumiem finansiāli, laikietilpīgi, enerģētiski un emocionāli, ko varētu salīdzināt vienīgi ar mājas pirkumu”.

 

 

DAŽĀDI